x

– Kāda nozīme ir cilmes šūnām?

Cilmes šūnas ir pamatšūnas (stem cells), kas var veidot vai atjaunot daudzu, ja ne pat visu orgānu audus. Tās iegūst pēc bērna piedzimšanas no atdalītās nabassaites un placentas asinīm. Šī procedūra neiespaido bērnu un viņa asins daudzumu, jo nabassaite ir jau atdalīta. Cilmes šūnas var atjaunot ādu, matus, nagus, zarnu traktu, asinis, aknas u.c. orgānus. Pašlaik zinātnieki ar cilmes šūnu palīdzību mēģina izaudzēt cilvēka orgānus. Cilmes šūnas izmanto vairāku onkoloģisku un ģenētisku slimību ārstēšanā. Bērnu cilmes šūnās atrodas limfocīti, kas ir imunoloģiski neskarti, proti, vēl nav sastapuši svešus antigēnus. Tāpēc pēc cilmes šūnu pārstādīšanas ir relatīvi maz blakus parādības un veiksmīgāki rezultāti, nekā pēc kaulu smadzeņu pārstādīšanas. Cilmes šūnas brīvi cirkulē asinīs starp aknām, liesu, kaulu smadzenēm un citur ķermenī. Ļoti daudz to ir aknās, tāpēc aknas viegli atjaunojas pēc insulta. Miokarda audi atjaunojas, ja cilmes šūnas injicē bojātā sirds muskulī, pirms rodas rēta. Ādas ievainojumu un rētu dzīšanu sekmē cilmes šūnas, kas ir cilvēka ādā. Tās atjauno ādu sākotnējā stāvoklī. Līdzīgi ir ar zarnu cilmes šūnām. Tās atjaunojas aptuveni ik pēc 10 dienām, un šo atjaunošanos veic cilmes šūnas, kas atrodas zarnu traktā. Pamatoti var uzskatīt, ka cilmes šūnu daudzuma mazināšanās saistīta ar cilvēka novecošanu, jo bērniem ir 100 – 1000 reižu vairāk cilmes šūnu uz 1 mililitru asiņu nekā vecākiem cilvēkiem.

– Kāda ir jūsu pieredze, strādājot ASV ar cilmes šūnām?

Pirmo reizi par cilmes šūnām uzzināju 1985. gadā, kad sāku strādāt Alberta Einšteina Medicīnas universitātes hematoloģijas laboratorijā. Toreiz zināja par cilmes šūnu eksistenci, taču neviens vēl neprata tās atdalīt no pārējām. Zināšanas bija tikai par asins cilmes šūnām (hematopoiet-ic stem cell), jo bija zināms, ka viena šūna ir atbildīga par septiņām asins šūnu līnijām, piemēram, trombocītiem, eritrocītiem, limpocītiem utt. Nebija atklāts, ka šīm cilmes šūnām ir daudz lielāks potenciāls, piemēram, atjaunojot šūnas smadzenes. Nebija arī zināms, kāds progress būs šajā jomā nākamajos divdesmit gados. 1989. gadā Francijā pirmo reizi cilmes šūnas veiksmīgi pārstādīja bērnam ar Fankoni anēmiju. Tā ir ģenētiska slimība, kas kavē bērna augšanu, nieru un citu orgānu darbību. Ārstēšanā izmantoja no jaundzimušās māsas nabassaites un placentas iegūtās cilmes šūnas, un bērns tika veiksmīgi izārstēts. Pēc medicīnas augstskolas absolvēšanas 1993. gadā Bostonas bērnu slimnīcas onkoloģijas nodaļā piedalījos ar akūtu leikēmiju slimu bērnu ārstēšanā. Ārstēšanas paņēmienus, ko tur iemācījos, lieto vēl tagad. Vēlāk, 1994. gadā strādāju Jēlas Ņuheivenas bērnu slimnīcā (Yale-New Haven Childrens Hospital), kur arī ārstniecībā izmantojām cilmes šūnas. Atmiņā palicis kāds piecu gadu vecs zēns ar smagu akūtu leikēmiju. Viņam piedzima māsa, vecāki saglabāja cilmes šūnas, ko izmantoja bērna ārstēšanā. Tieši šai slimnīcā 1994. gadā nodibināja cilmes šūnu saglabāšanas centru un piedāvāja visiem mediķiem bez maksas saglabāt viņu jaundzimušo cilmes šūnas, lai tās izmantotu pašu bērnu un tuvāko asinsradinieku ārstēšanā. Šīs šūnas var izmantot arī citu slimnieku ārstēšanā, tikai tas nav tik efektīvi kā asinsradiniekiem un biežāk rodas nopietnas blakus parādības.

– Jūs pats esat pētījis, kāda ir cilmes šūnu nozīme gēnu terapijā?

Trīs gadus strādāju ASV Nacionālajā cilvēku genomu pētniecības institūtā (ASV National Institute fot Human Genome Research). Pētīju, kā ārstēt ģenētiskas slimības ar gēnu terapijas metodēm. Pēc īsa laika man kļuva skaidrs, ka cilmes šūnām ir daudz lielāks potenciāls ārstēt ģenētiskās slimības, nekā gēnu terapijas metodes pieļauj. Vēlos uzsvērt, ka cilmes šūnām jeb pamatšūnām nav nekādas saistības ar klonēšanu, no kā baidās visa civilizētā pasaule. Starp citu, cilmes šūnas klonēšanai nemaz nav derīgas. Šobrīd ASV un Eiropā gan privātās, gan valsts medicīnas iestādēs tiek ieguldīti milzu līdzekļi cilmes šūnu pētniecībai.

– Kāda ir prakse Amerikā? Cik daudz vecāku saglabā saviem bērniem cilmes šūnas?

Mana ārsta prakse Ņujorkā liecina, ka vairums vecāku vēlas saglabāt cilmes šūnas pēc tam, kad es izskaidroju, kas tās ir un cik tās ir vērtīgas. Tikai tie, kurus neinteresēja, kuri neizprata vai nevarēja atļauties, nesaglabāja šīs šūnas. Arī manas meitas Laimas cilmes šūnas glabājas cilmes šūnu bankā ~180° temper-atūrā. Viņa Latvijā bija pirmā, kuras cilmes šūnas pirms gada tika paņemtas un saglabātas. Arī Latvijā lielākais šķērslis cilmes šūnu saglabāšanai ir informācijas trūkums pacientu un ārstu vidū, kā arī pakalpojuma cena daudziem topošajiem vecākiem varētu būt pārāk augsta. Valdība varētu izveidot bezpeļņas nacionālu cilmes šūnu saglabāšanas centru, tas būtu nozīmīgs valsts ieguldījums iedzīvotāju veselības saglabāšanā, kura atmaksāsies nākotnē. Jāatceras, ka ir tikai viena iespēja saglabāt cilmes šūnas – bērna dzimšanas brīdī. Cilmes šūnas ir ne tikai bērna, bet visas ģimenes veselības garants. Plašāku informāciju par cilmes šūnām var iegūt NEW ENGLAND JOURNAL of MEDICINE, kuru varat atrast internetā: www.NEJM.org Meklēšanas logā jālieto atslēgas vārdi umbilical cord blood.

Laura Šūlmeistere, žurnāls "Šūpulītis" #16 2005